Būvniecības līgumam raksturīgs, ka parasti tas ir noslēgts uz ilgstošu laika periodu, kura laikā notiek celtniecības darbi, kā arī notiek būves ekspluatācija garantijas termiņā. Šajā laika posmā var notikt nozīmīgas izmaiņas būvniecības darbu un materiālu izmaksās, var rasties nepieciešamība izdarīt izmaiņas līgumā, būvniecības darbu dokumentācijā.
Būvniecības dalībnieki ir fiziskās vai juridiskās personas, kuras ar īpašumu, finansu līdzekļiem vai darbu piedalās būvniecībā vai veic būvuzraudzību (Būvniecības likuma 1.p. 13.d.). Būvniecības likumā būvniecības dalībnieki tiek dēvēti dažādi:
būvētājs ir fiziskā vai juridiskā persona (nekustamā īpašuma nomnieks vai lietotājs), kas veic būvniecību saviem spēkiem (7.p.);
būvuzņēmējs ir fiziskā vai juridiskā persona, kas, pamatojoties uz noslēgto līgumu ar pasūtītāju, veic būvdarbus, izmantojot savus resursus (17.p.);
pasūtītājs ir nekustamā īpašuma īpašnieks, nomnieks, lietotājs vai `ta pilnvarotā persona, kuras uzdevumā, pamatojoties uz noslēgto līgumu, tiek veikta būvniecība (24.p.).
Ministru kabineta 1997.gada 1.aprīļa “Vispārīgo noteikumu“ 12.pantā fizisko vai juridisko personu, kas, pamatojoties uz noslēgto līgumu, par pasūtītāja vai būvuzņēmēja līdzekļiem veic atsevišķus būvdarbus vai to kopumu, dēvē par darbuzņēmēju.
Fiziskajām personām pirms dalības būvniecībā jāsaņem būvprakses sertifikāts (Būvniecības likuma 8.p.1.d.). Būvprakses sertifikātus piešķir profesionālas savienības – arhitektu savienība, Būvinženieru savienība un citas. Būvprakses sertifikāti reģistrējami Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā. Savukārt juridiskajām personām pirms būvniecības uzsākšanas jāsaņem licence (Būvniecības likuma 10.p. 1.d.). Licences piešķir valsts institūcijas (Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija). Licences saņēmējs ir atbildīgs par Latvijas likumu un citu normatīvo aktu ievērošanu, veicot licencē norādīto būvniecību (Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Nolikums “Juridisko personu licencēšanas kārtība būvniecībā”//apstiprināts ar 1996.gada 7.februāra VARAM rīkojumu nr.12).
Būvniecības līgums visbiežāk ir rakstiskā formā.
Būvniecības dalībnieku atbildības vispārējie noteikumi
Būvniecību reglamentējošos normatīvajos aktos noteikta katras iesaistītās puses atbildība.
Par būvniecību savā teritorijā ir atbildīga attiecīgā pašvaldība. Pirms zemes gabala apbūvēšanas jāvēršas pašvaldībā. Pašvaldība var neatļaut apbūvi vai ierosināt to izmanīt (Būvniecības likuma 11.p. 3.d.). Likuma nākamais pants nosaka, ka pašvaldībai pirms tā pieņem lēmumu par būvniecību, jānodrošina paredzētās būvniecības publiska apspriešana, ja:
- tiek celta sabiedriski nozīmīga būve;
- būvniecība paredzēta par valsts vai pašvaldības līdzekļiem;
- būvniecība būtiski ietekmē vides stāvokli, iedzīvotāju sadzīves apstākļus vai nekustamā īpašuma vērtību.
Pirms būvdarbu uzsākšanas būvniecības dalībniekiem jānoslēdz civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas līgums, kas nodrošina to zaudējumu atlīdzību, kuri var rasties kādam no būvniecības dalībniekiem vai trešajām personām būvniecības dalībnieku darbības vai bezdarbības rezultātā projektēšanas, būvdarbu vai būves ekspluatācijas laikā (Būvniecības likuma 33.p. 1.d.). Vispārīgajos būvnoteikumos noteikti gadījumi, kad var neslēgt civiltiesiskās atbildības līgumu.
Būvniecības dalībnieku atbildību par būvdarbu un ekspluatācijā nododamo objektu kvalitāti nosaka Latvijas administratīvo pārkāpumu kodekss.
Būvniecības likumā un Civillikumā noteikts, ka būvniecības dalībnieki ir atbildīgi par zaudējumiem, kas radušies Vispārīgajos būvnoteikumos noteiktajā garantijas laikā, ja līgumā nav noteikts citādi (Būvniecības likuma 35.p. 3.d.).
Būvlikumi nosaka, ka būvniecībā jāveic autoruzraudzība, kas nodrošinātu būvprojekta autora tiesības īstenot būvprojekta autentisku realizāciju dabā un nepieļaut būvniecības dalībnieku patvaļīgas atkāpes no akceptētā būvprojekta un normatīvo aktu un attiecīgo standartu pārkāpumus būvdarbu gaitā. Autoruzraudzība neatbrīvo pasūtītāju un būvuzņēmēju no atbildības par būvdarbu kvalitāti, atbilstību būvprojektam un Latvijas būvnormatīvu prasībām (Ministru kabineta 1997.gada 6.maija noteikumi nr.167 “Būvdarbu autoruzraudzības noteikumi).
Pasūtītāja atbildība būvniecības līgumā
Izpildītā pasūtījuma (būvju projekta, būvēšanas, paplašināšanas un atjaunošanas) nodošana un pieņemšana ir līguma izpildes konstatējuma darbība. Savukārt pasūtījuma izpildes kārtība ir pieņemšanas sastāvdaļa. CL 2222.panta 2.daļā paredzēta īpaša iepriekšēja pārbaude, kas ir svarīga būvniecībā (kura sevī ietver komplicētu darbību veikšanu). Būvniecībā objektus pieņem ne tikai to pasūtītājs, bet arī pašvaldības domes pēc būvvaldes vadītāja ierosinājuma izveidota pieņemšanas komisija (Ministru kabineta 1997.gada 29.jūlija noteikumi nr.258), kuras uzdevums ir noteikt būves drošumu un tehnisko gatavību ekspluatācijai. Komisijas locekļi savas kompetences ietvaros ir atbildīgi par pieņemto lēmumu atbilstību būves faktiskajam stāvoklim un MK noteikumiem nr.258 (Ministru kabineta 1997.gada 29.jūlija noteikumu nr.258 24.p.).
Ja pasūtītājs vai arī speciālists, kuram uzticēta pārbaude (pieņemšanas komisija), vilcinās to veikt, tad tiesa var viņam uzlikt noteiktu termiņu, kura laikā izdarāma pieņemšana. Pēc šī termiņa notecējuma pieņemams, ka pasūtījuma izpildījums atzīts par labu (CL 2222.p.). Tātad tam seko norēķināšanās par padarīto darbu.
Slikti vai nepienācīgā kvalitātē izpildītu darbu pasūtītājam ir tiesības nepieņemt. Pieņemšanas komisija nepieņem būvi ekspluatācijā, ja tā konstatē būtiskas atkāpes no akceptētā būvprojekta vai būvdarbu defektus, Latvijas būvnormatīvu, apbūves noteikumu vai citu normatīvo aktu pārkāpumus (Ministru kabineta 1997.gada 29.jūlija noteikumu nr.258 20.p. 20.1.un 20.2. d.).
Arī Būvniecības likumā (35.p.) noteikta pasūtītāja atbildība atlīdzināt zaudējumus citam būvniecības dalībniekam un trešajām personām, ko tas ar savu darbību (bezdarbību) nodarījis.
Ja pasūtītājs noslēdzis līgumu ar būvniecības dalībnieku, kurš nav apdrošinājis savu civiltiesisko atbildību, pasūtītājs ir atbildīgs par trešajām personām nodarītajiem zaudējumiem, ja zaudējumu piedziņa no vainīgā nav iespējama (34.p.).
Būvniecības likuma 35.panta 2.daļā noteikts, ka pasūtītājs ir materiāli atbildīgs par trešajām personām nodarītajiem zaudējumiem, ja viņš ir noslēdzis būvniecības līgumu ar otru būvniecības dalībnieku, kuram nav licences (būvprakses sertifikāta fiziskajai personai) līgumā paredzēto darbu veikšanai.
Būvniecības likumā noteikts, ka pasūtītāja atbildība neiestājas, ja zaudējumi radušies nepārvaramas varas rezultātā (36.p.).
Uzņēmēja atbildība būvniecības līgumā
Uzņēmējs uzņemas risku par pasūtījuma neizpildīšanu. Pasūtījuma izpilde uzņēmējam ne vienmēr jāveic personiski, viņš var pieaicināt palīgus. Trešajām personām var nodot visa pasūtījuma, gan tikai daļas izpildi. Tādā gadījumā noslēgts ir apakšuzņēmuma līgums. Par apakšuzņēmumu pasūtītājs var arī nebūt informēts. Būvniecībā šādi apakšuzņēmuma līgumi ir plaši izplatīti. Risku un visu atbildību nes uzņēmējs arī tad, ja viņš darbu veikšanu uzticējis trešajai personai. Pasūtījuma neizpildes vai nekvalitatīvas izpildes, vai no pasūtītāja norādījumiem atšķirīgas izpildes gadījumā uzņēmējam jāatlīdzina pasūtītājam nodarītie zaudējumi (CL 2217.p. un Vispārīgo būvnoteikumu 153.p.). Vispārīgajos būvnoteikumos noteikts, ka būvdarbu kvalitāte nedrīkst būt zemāka par Latvijas būvnormatīvos, apbūves noteikumos un citos normatīvajos aktos noteiktajiem būvdarbu kvalitātes rādītājiem (153.p.). Būvuzraudzība, kuru realizē atbilstoši sertificēta fiziskā persona (būvuzraugs) vai atbilstoši licencēta juridiskā persona, neatbrīvo būvuzņēmēju no atbildības par būvdarbu kvalitāti, atbilstību būvprojektam, Latvijas būvnormatīviem un citiem normatīvajiem aktiem (Ministru kabineta 1997.gada 6.maija noteikumi nr.168 “Būvuzraudzības noteikumi).
Pasūtītājam jāsaņem zaudējumu atlīdzība arī tad, ja uzņēmējs kavējas nodot pasūtījumu pēc darbu pabeigšanas (CL 2217.p.). Būvniecības līgumā iespējama ne tikai zaudējumu atlīdzība, bet arī līgumsoda piedziņa, ja šāda sankcija iekļauta līgumā.
Saskaņā ar CL 2218.pantu uzņēmējam pēc līguma noslēgšanas jāatlīdzina zaudējumi, kas cēlušies viņa vainas dēļ. Zaudējumu atlīdzības pienākums iestājas, ja uzņēmēja darbības dēļ radušies zaudējumi pasūtījuma izpildes laikā vai veicot sagatavošanas darbus, vai pēc darba nodošanas.
Būvniecībā CL 2219.pantā paredzēta solidāra atbildība, ja vairākas personas uzņēmušās darbu kopīgi. Solidāra atbildība nerodas, ja līgumā noteiktas daļas, kuras katrs no kopdalībniekiem apņēmies veikt atsevišķi. Tādā gadījumā arī atbild katrs atsevišķi.
Ja izrādās, ka uzņēmēja sastādītais iepriekšējais aprēķins bijis pārāk zems, pasūtītājam ir tiesības vienpusēji atkāpties no līguma, turklāt saņemot zaudējumu atlīdzību (CL 2229.p. 1.d). Šīs pašas sekas iestājas gadījumā, ja “uzņēmējs patvaļīgi pārgrozījis plānu” (CL 2229.p. 2.d.).
Civillikumā minēti gadījumi, kad uzņēmēja atbildība neiestājas. Uzņēmējs nav atbildīgs, ja pasūtījums nav izpildīts vai iznācis nekvalitatīvs pasūtītāja doto materiālu nepietiekamo īpašību dēļ (2221.p). Uzņēmējs tomēr atbild par pasūtījuma rezultātu, kas neatbilst paredzētajam, ja materiāla sliktās īpašības viņam bijušas zināmas un viņš nav to pateicis pasūtītājam (CL 2221.p.). Šis pats Civillikuma pants piemērojams, kad izskatāms jautājums par pienākumu atlīdzināt zaudējumus, kas radušies pasūtījumam pasūtītāja nepareizu norādījumu dēļ, par kuriem uzņēmējs zinājis.
Ja nepārvaramas varas rezultātā pasūtītāja nodotie materiāli iet bojā vai sabojājas, tad uzņēmējs ir atbrīvots no atbildības (CL 2220.p. un Būvniecības likuma 36.p.). No šī principa izņēmums minēts tajā pašā CL pantā, uzņēmējs atbild par nejaušības risku, ja pats to noteikti ir uzņēmies.
Vispārīgo būvnoteikumu 80.pantā noteikts, ka gadījumā, ja būvuzņēmējs nav pieprasījis vai pats izstrādājis detalizētos rasējumus, viņš pats ir atbildīgs par iespējamām sekām.
Būvuzņēmējs ir atbildīgs par būvdarbu organizēšanu būvlaukumā atbilstoši būvdarbu organizācijas projektam un būvnormatīvos noteiktajai darbu veikšanas secībai, kā arī par būvuzņēmēja rīkojumu sekām (Vispārīgo būvnoteikumu 124.p.).
Būvdarbu veikšanā iesaistītas dažādas sarežģītas un nereti bīstamas tehnoloģiskās iekārtas. Tādēļ nozīmīgs ir jautājums par atbildīgo personu būvdarbu veikšanas procesā. Vispārīgajos būvnormatīvos atbildības pienākums par darba aizsardzību uzlikts būvuzņēmēja atbildīgajam darbu vadītājam (151.p.).
Citu būvniecībā iesaistīto personu atbildība
Dažkārt pasūtītājs slēdz līgumu par būvprojektēšanu. Tādā gadījumā būvprojekta vadītājs ir atbildīgs par projektēšanas darbu koordinēšanu, atsevišķo projektu daļu savstarpējo atbilstību un būvprojekta saturu kopumā, kā arī par būvprojekta atbilstību normatīvajiem aktiem (Vispārīgo būvnoteikumu 69.p.). Būvprojekta vadītāja, būvprojekta daļas vadītāja un būvprojekta rasējumu un teksta tehniskā izstrādātāja atbildību papildus Vispārīgajiem būvnoteikumiem nosaka arī darba līgums un amata apraksts (Vispārīgo būvnoteikumu 72.p.).
Būvniecības valsts kontroli veic Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas sistēmā ietilpstošā Valsts būvinspekcija. Valsts būvinspekcijas pienākums ir pārbaudīt, kā amatpersonas un valsts pārvaldes un pašvaldību institūcijas ievēro likumu un citu normatīvo aktu prasības būvniecības jomā, kā arī kontrolēt likumu un citu normatīvo aktu prasību izpildi attiecībā uz būvizstrādājumu kvalitāti. Būvinspekcijas amatpersonas ir atbildīgas par pieņemto lēmumu, rīkojumu un veikto darbību atbilstību likumiem un citiem normatīvajiem aktiem.
Būvuzraugs, kura darbību reglamentē Ministru kabineta 1997.gada 6.maija noteikumi nr.168 “Būvuzraudzības noteikumi (Latvijas būvnormatīvs LBN 303 – 97), nosaka viņa atbildības apjomu. Ja būvuzraugs noteikumus nepilda, attiecīgā būvvalde vai Valsts būvinspekcija ir tiesīga pieprasīt pasūtītājam atsaukt būvuzraugu un viņu aizstāt ar citu, kā arī ierosināt būvprakses sertifikāta anulēšanu (Būvuzraudzības noteikumu 13.p).
Būvuzraugs ir materiāli atbildīgs par pasūtītājam vai būvuzņēmējam viņa vainas dēļ nodarītiem zaudējumiem (Būvuzraudzības noteikumu 14.p.).
Būvprojekta autors, ar kuru noslēgts autoruzraudzības līgums, ir atbildīgs par attiecīgā būvprojekta realizāciju atbilstoši autoruzraudzības noteikumu prasībām (Autoruzraudzības noteikumu 19.p.).
Autoruzraugs (ja darbojas autoruzraugu grupa, viņi atbild solidāri) atbild par pasūtītājam vai būvuzņēmējam nodarītajiem zaudējumiem, kas radušies autoruzrauga (vai autoruzraugu grupas) vainas dēļ (Autoruzraudzības noteikumu 20.p.).
Būvprojekta autoram nav jāatbild par būvprojekta risinājumu kvalitāti, ja būvdarbu laikā netiek novērstas autoruzraudzības žurnālā ierakstītās atkāpes no būvprojekta (Autoruzraudzības noteikumu 21.p.).
Nobeigums
Ar būvniecības līgumu uzņēmējs apņemas līgumā noteiktā termiņā uzbūvēt pasūtītāja uzdevumā noteiktu objektu vai arī veikt kādus citus būvniecības darbus; bet pasūtītājs apņemas pieņemt darba rezultātu un samaksāt norunāto cenu.
Būvniecības līgumā, manuprāt, dalībnieku atbildības jautājums ir ļoti nozīmīgs. Jo gadījumā, ja uzcelta būve ar nopietniem trūkumiem, to novēršana ir visai sarežģīta, nepieciešami papildus izdevumi, nemaz nerunājot par gadījumiem, kad būve nav piemērota ekspluatācijai. Tieši tādēļ būvlikumos reglamentēta atbildība, tās sadalījums būvniecības dalībnieku starpā.
Stingru pušu atbildību regulējošo noteikumu esamība nodrošina zināmu pasūtītāja un uzņēmēja interešu aizsardzību.
Izmantotās literatūras un normatīvo aktu saraksts
Literatūra:
Latvijas Republikas Civillikuma komentāri. Saistību tiesības. Sagatavojis autoru kolektīvs prof. K. Torgāna vispārīgā zinātniskā redakcijā. Rīga, Mans īpašums, 2000.
Šteinerts A. Būvniecības likums.// Mans īpašums, 1995., Nr.10 (44), 38.-39.lpp.
Latviešu konversācijas vārdnīca, 2.sēj., Rīga, 1928.-1929
Normatīvie akti:
Civillikums
Būvniecības likums//pieņemts 1995.gada 10.augustā (Publicēts – Ziņotājs, 19.10.1995.).
Ministru kabineta noteikumi nr.112 “Vispārīgie būvnoteikumi”//pieņemti 1997.gada 1.aprīlī
Ministru kabineta noteikumi nr.258 “Par būvju pieņemšanu ekspluatācijā”//pieņemti 1997.gada 29.jūlijā
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Nolikums “Juridisko personu licencēšanas kārtība būvniecībā”//apstiprināts ar 1996.gada 7.februāra VARAM rīkojumu nr.12
Ministru kabineta ieteikumi nr.2 “Būvvaldes paraugnolikums”//pieņemts 1997.gada 25.jūnijā
Ministru kabineta noteikumi nr.168 “Būvuzraudzības noteikumi (Latvijas būvnormatīvs LBN 303 – 97)”//pieņemti 1997.gada 6.maijā
Ministru kabineta noteikumi nr.167 “Būvdarbu autoruzraudzības noteikumi (Latvijas būvnormatīvs LBN 304 – 97)//pieņemti 1997.gada 6.maijā
Satura rādītājs
Ievads
Būvniecības līgumu regulējošie būvlikumi
Būvniecības līguma jēdziens un īpatnības
Būvniecības dalībnieku atbildības vispārējie noteikumi
Pasūtītāja atbildība būvniecības līgumā
Uzņēmēja atbildība būvniecības līgumā
Citu būvniecībā iesaistīto personu atbildība
Nobeigums
Izmantotās literatūras un normatīvo aktu saraksts
LKV 2.sēj., 3381.sleja, Rīga, 1928.-1929
Šteinerts A. Būvniecības likums.// Mans īpašums, 1995., Nr.10 (44), 38.-39.lpp.
Ministru kabineta noteikumi nr.112 “Vispārīgie būvnoteikumi”, 29.p.
Būvvalde ir pašvaldības institūcija, kas pārzina un kontrolē būvniecību attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā (Vispārīgo būvnoteikumu 11.p.).
Civillikuma komentāros par saistību tiesībām (kurus sagatavojis autoru kolektīvs prof. K. Torgāna vispārīgā zinātniskā redakcijā. Rīga, Mans īpašums, 2000) izskaidrots, ka ar “plāns” jāsaprot noteikumi par darba izpildes tehnisko veidu un sasniedzamā rezultāta raksturojums.
Detalizētājā rasējumā tiek iekļauta papildu informācija, kas nepieciešama būvobjekta atsevišķu daļu un elementu īstenošanai atbilstoši tehniskā projekta risinājumam (Vispārīgo būvnoteikumu 78.p.).
Vispārīgo būvnoteikumu 58.pantā noteikts, kādos gadījumos izstrādājam būvprojekts.
