KĀPĒC MĒNESS IZSKATS IR MAINĪGS?
Novērojot Mēnesi, redzam, ka tā izskats mainās. Dažreiz Mēnesi redzam apaļu kā bumba, dažreiz tam redzama ir tikai puse, bet citreiz tas redzams kā šaurs sirpīti un tad - atkal apaļš kā bumba. Mēnesi arī sauc dažādi – gan par jaunu, gan par vecu, gan augošu, gan dilstošu. Zemes pavadoņa redzamais izskats ir atkarīgs no kuras puses uz to spīd Saules gaisma, kad mēs to uzlūkojam. Izšķir četrus raksturīgākos Mēness stāvokļus jeb fāzes: jaunmēness, pirmais ceturksnis, pilnmēness un pēdējais ceturksnis.
Pilnmēness ir redzams tad, kad Mēness atrodas aiz Zemes un Saule apgaismo visu tā redzamo pusi. Apmēram 7 dienas pēc šīs fāzes iestājas pēdējais ceturksnis, un Mēness ir redzams kā pusaplis ar izliekumu uz kreiso pusi. Vēl aptuveni pēc 7 dienām iestājas jaunmēness fāze. Tā iestājas tad, kad Mēness atrodas starp Zemi un Sauli. Tad pret Zemi vērsta Mēness neapgaismotā puse un tas nav redzams. No pilnmēness fāzes līdz jaunmēness fāzei Mēnesi sauc par dilstošu. Vēl septiņas dienas vēlāk iestājas pirmais ceturksnis. Tad Mēness redzams kā pusaplis ar izliekumu uz Saules pusi. Nākamajās septiņās dienās Mēness fāze turpina augt, līdz pilnmēness fāzei. No jaunmēness līdz pilnmēness fāzei Mēnesi sauc par augošu. Pilna fāzu maiņa notiek 29,5 dienās.
KĀPĒC UZ MĒNESS IR REDZAMI PLANKUMI?
Jau ar neapbruņotu aci uz Mēness var saskatīt tumšus un gaišus plankumus. Uz tā saskatāmos lielos tumšos plankumus sauc par jūrām, mazākos tumšos plankumus - par līčiem un ezeriem, bet gaišos - par kontinentiem. Tie ir nosacīti nosaukumi, jo ūdens uz Mēness nav. Jūras ir zemāki un gludāki Mēness virsas apgabali nekā kontinenti. Augstuma starpība starp tiem svārstās no 1 līdz 2 km.
Pēc izveidošanās Mēness tāpat kā citi Saules sistēmas ķermeņi vēl ilgu laiku tika pakļauts meteorīdu bombardēšanai. Pašu jaudīgāko sadursmju rezultātā radās milzīgi baseini, kas dažreiz piepildījās ar lavu un izveidoja plašus, gludus apgabalus - jūras. Tā Mēness virsas daļa, kas netika saskārusies ar lavu, veido gaišākas plakankalnes - kontinentus. Kontinentu un jūru dažādā krāsa izskaidrojama ar atšķirīgu Saules staru atstarošanos. Jūras Saules gaismu atstaro sliktāk nekā kontinenti.
KĀ RADIES MĒNESS?
Pētot no Mēness atvestos grunts paraugus, tika noskaidrots, ka to vecums ir tāds pats kā Zemei. Pēc tā var secināt, ka Mēness radies aptuveni vienā laikā ar Zemi. Pastāv vairākas teorijas par Mēness izcelšanos.
Populārākā teorija ir tāda, ka 4,5 miljardi gadu atpakaļ Zeme sadūrās ar kādu lielu debess ķermeni, un šī trieciena rezultātā izveidojušies gabali savākušies uz orbītas ap Zemi. Tālāk tie nepārtraukti sadūrušies, drupinājušies un ir izveidojusies auksta masa, kura ar laiku sablīvējusies līdz beigās kļuva par Mēnesi. Tagad Mēnesim ir garoza un mantija, bet nav ne šķidra kodola, ne magnētiskā lauka. Tā ģeoloģiskā attīstība beigusies pirms vairākiem miljardiem gadu.
Kas ir aptumsums?
Aptumsums ir samērā reta un neparasta dabas parādība, kas visos laikos piesaistījusi pastiprinātu uzmanību. Aptumsums notiek tikai tad, ja visi trīs debess ķermeņi: Mēness, Zeme un Saule atrodas tieši vai gandrīz uz vienas līnijas. Parasti gada laikā notiek divi trīs Saules aptumsumi un viens divi Mēness aptumsumi. Mēness aptumsums vienlaikus redzams visā Zemes nakts puslodē, turpretī Saules aptumsums - tikai noteiktā Zemes apgabalā, tāpēc Mēness aptumsumi redzami
biežāk.
Saules aptumsums notiek tad, kad Mēness atrodas starp Zemi un Sauli un aizsedz Saules disku. Tas nozīmē, ka Saules aptumsums iespējams tikai jaunmēness fāzē. Saules aptumsums var būt pilns, gredzenveida vai daļējs. Pilns Saules aptumsums vienlaikus redzams tur, kur Mēness ēna skar Zemes virsmu, izveidojot lielu, ovālu plankumu. Zemei griežoties, Mēness ēnas plankums pārvietojas pa Zemes virsmu, izveidojot garu joslu. Ārpus pilnā aptumsuma joslas, tur, kur uz Zemi krīt Mēness pusēna, novērojams tikai daļējs aptumsums. Daļējā aptumsuma josla ir daudz platāka par pilno joslu.
Mēness aptumsums notiek tad, kad Zeme atrodas starp Sauli un Mēnesi un Mēness ieiet Zemes ēnā. Tas nozīmē, ka Mēness aptumsums iespējams pilnmēness fāzē. Izšķir pusēnas, daļēju un pilnu Mēness aptumsumu atkarībā no tā, kurai Zemes ēnas daļai Mēness iet cauri. Ja Mēness ieiet tikai Zemes pusēnā, notiek pusēnas Mēness aptumsums, kura laikā Mēness spožums samazinās pavisam nedaudz. Ja Mēness daļēji ieiet Zemes ēnā, redzams daļējs Mēness aptumsums. Ja Mēness pilnīgi ieiet Zemes ēnā, redzams pilns Mēness aptumsums. Pilnā aptumsuma laikā Mēness nepazūd pavisam, jo to nedaudz apgaismo Zemes atmosfērā izkliedētā Saules gaisma. Tā kā Mēnesi apgaismo tā atmosfēras daļa, kas atrodas krēslas (Saules lēkta vai rieta ) zonā, tad Mēness iegūst sarkanīgu nokrāsu.
